Visos laikos, visās zemes malās, cilvēkus interesē viens un tas pats jautājums – attiecības starp abu dzimumu pārstāvjiem, šīs attiecības, starp vīrieti un sievieti ir mīlestība vai mūžīgs karš? Daba mūs ir sadalījusi divos polos, mēs dzīvojam kopā, runājam vienā valoda un tai pašā laikā pilnīgi viens otru nesaprotam, vienus un tos pašus notikumus uztveram pavisam atšķirīgi. Lai arī cik dīvaini tas liekas, bet tieši tā ir iekārtotas mūsu smadzenes un mūsu psihe.
Īsti vīrieši blakus sievietēm parādās tikai tad, ja blakus ir īsta sieviete.

Dzīve iet uz priekšu un tajā jau daudz kas ir izmainījies. Piemēram, vīrieši jau sen vairs nekaro un sievietes vairs nesēž no rīta līdz vakaram virtuvē, neberž katlus un negatavo ēst. Bet gadiem ejot, dzīve nav spējusi mūs izšķirt, attiecības starp vīrieti un sievieti, joprojām ir ļoti svarīgas, kaisle mūsu starpā nenorimst, mēs esam nedalāmi, nav vīrieša bez sievietes, nav sievietei laimes vientulībā. Vieniem attiecības ir paradīze zemes virsū, citiem – moku kambaris.

Arī ģimenes laimi katrs no mums izprot citādi. Lai ilgus gadus saglabātu labas attiecības ir svarīgi atcerēties, ka pats galvenais attiecībās ir nevis tas, ko jūs gribat, bet tas, ko grib un uz ko tiecas jūsu partneris. Tikai saticība un savstarpējā saprašanās palīdz mums palikt kopā. Tikai mīlestība ir spējīga pārvarēt visus šķēršļus. Mācieties otram dot, uzklausīt un dzirdēt otru, biežāk skatieties uz pasauli otra acīm, nekliedziet, neapvainojiet, nepieprasiet neiespējamo, apspriediet visas problēmas un laimes brīžus, biežāk lieliet viens otru, atzīstieties mīlestībā, jokojiet, esiet laimīgi katru mirkli, ko pavadāt kopā. Mācieties piedot, necentieties pāraudzināt, tas viss ir veltīgi. Ja cilvēks jūs mīl un redz, ka nodara jums sāpes, tikai viņš pats var pieņemt lēmumu, ka grib mainīties un vairs jūs nesāpināt.

Neatkarība, brīvība – vai tas ir tik vilinoši? Dzimumu vienlīdzība? Jūs gribat dienēt armijā, patstāvīgi veikt remontu, mainīt santehniku, nest smagas somas? Nevajag no vienas galējības krist otrā galējībā, nevajag vilk parandžu un tajā pašā laikā uz katra stūra bļaustīties, ka neatkarība no vīrieša ir visas tavas dzīves jēga, tas nav normāli. Īsta brīvība – tas ir dvēseles līdzsvars, harmonija, kura nav atkarīga no tā, tu esi viens vai jūsu ir daudz.

Visas mūsu problēmas sākas galvā, mēs varam justies un būt karalienes pat tad, kad mums apkārt skrien un lēkā pieci bērni un varam būt dziļi nelaimīgas pat tad, kad mājās ir kristāla vanna un mājkalpotāja.

Daudzas mūsdienu sievietes saka, ka dzīvot vienai ir laime. Ģimenes viņām liekas, kā nasta, bērni – nervu un figūru bojātāji. Viņas uzskata, ka pašas ir pašpietiekamas, biznesa lēdijas, individualitātes. Bet varbūt nerealizējusies egoiste? Sieviete, kura nav bijusi spējīga realizēties kā sieviete, kā māte, kā mīļotā – ir viena, viena pie sasistas siles. Neviens bizness nebūs spējīgs sagaidīt šo sievieti mājās no darba, paskatīties acīs, pasniegt siltu tēju un pavadīt kopā ar viņu svētku dienas. Ģimene – tas ir darbs, smags darbs. Daudzas sievietes pēc 40 gadiem sāk aizdomāties par dzīves jēgu un ir gatavas aiziet prom no biznesa, jo gaidīto laimi tur tā arī nav atradušas, viņas saprot, ka sieviete savu būtību ir spējīga realizēt tikai ģimenē.

Meklējiet zelta vidusceļu starp kalponi un karalieni. Īsts vīrietis vienmēr cienīs savu sievieti, bet par īstu vīrieti viņš var kļūt blakus tikai īstai sievietei.